TUMBLE_needs – spēlēsim sinkrētisku pārpilnību
TUMBLE_needs – let’s play syncretic abundance
instalācija, jaukta tehnika / installation, mixed media
2025
Video still of sentient: rhizomatic proprietors, knowbotiq, 2025
Klimata pārmaiņu pārveidotas ainavas, nekontrolēti izpletušies invazīvie augi un glitch stila spēļu ainas piesaista skatītāju uzmanību, iegremdējot atmosfērā, kurā savijas dažādas, ne tikai cilvēku, dzīvības formas. Šīs kopīgās telpas neveidojas no savstarpējas sapratnes vai vienprātības, bet gan no intensīvas klātbūtnes mainīgā un cieši savītā ekoloģisko attiecību tīklā. Tas atsauc atmiņā ainu no filmas “Matrikss”, kurā Neo pielīp spoguļa virsmai. Skatītāji slīd cauri tehnoloģiski estētiskām ainavām, kas nemitīgi pārveidojas. Šo spekulatīvo teritoriju atdzīvina četri “invazīvi” dalībnieki: Kahili ingvera augi, kas izplatās Azoru salu mežos ārpus cilvēku kontroles; slāpekli saistošas baktērijas, kas atjauno noplicinātu augsni Vācijas centrālajā daļā; no kultivēšanas vietām savvaļā izkļuvuši rapša augi, kas izplatās pamestās teritorijās Bāzelē; un pašreplicējošies nanorganismi, kas “sapņo” sintētiskās laboratorijās. Raugoties no šo organismu molekulārā skatpunkta, bagātīga un nekontrolēta izplatīšanās nav traucējums, bet gan četru jutīgu telpu aktivizēšanās. Tā izšķīdina robežu starp skatītāju un ainavu un paver iespēju dažādu sugu kopā pastāvēšanai: valodas pārveidotājiem, rizomātiskiem īpašniekiem, pārpilnības pieprasītājiem un jutīgām zemes mašīnām.
Landscapes animated by climate change, tumbling invasive plants and glitchy game scenes draw in observers, immersing them in atmospheres of interwoven more than human coexistence. Such common grounds aren’t shaped by mutual understanding or consensus, but by emphatic presence within a sticky ecological flux, bringing back memories of Neo getting stuck to the viscous mirror in “The Matrix”.
Observers drift through recomposing techno-aesthetic ecologies. Four ‘invasive’ actors animate this speculative terrain: Kahili ginger plants spreading beyond human control through Azorean forests, nitrogen-fixing bacteria regenerating depleted soils in central Germany, fugitive canola plants roaming Basel’s wastelands, and self-replicating nano-organisms dreaming in synthetic laboratories. From their molecular perspective, abundant and uncontrolled proliferation is not disruption, but rather the activation of four sentient spaces, dissolving the distance between viewer and landscape, and opening up multispecies convivialities: Language Shifters, Rhizomatic Proprietors, Claimers of Abundance, and Sentient Land Machines.
Darbs izstādīts ar Šveices mākslas padomes Pro Helvetia atbalstu.
Exhibited with the support of Pro Helvetia, Swiss Arts Council